Imigrācijas likuma grozījumi saistībā ar uzturēšanās atļaujas pagarināšanu


Deputāti ceturtdien, 9.jūnijā, noteica, ka ārzemniekam, atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, valsts budžetā nebūs jāiemaksā pieci tūkstoši eiro.

Šis atbrīvojums gan attieksies tikai uz tiem uzturēšanās atļauju ieguvējiem, kas tās ieguvuši pirms 2014.gada 1.septembra, kad spēkā stājās patlaban likumā noteiktais ieguldījumu slieksnis, kas ir 250 tūkstoši eiro. 

Bet, pieprasot uzturēšanās atļaujas otrreizēju pagarināšanu, iemaksa būs jāveic.

Tāpat nosacījumu par iemaksu nolēma nepiemērot tiem ārzemniekam, kuri atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar ieguldījumiem kapitālsabiedrībās un valsts vērtspapīru pirkšanu.

Attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka uzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā, Jūrmalā vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot, ja nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro.

Savukārt ārpus šīm teritorijām - ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi, kur katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums un kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Līdz šim bija noteikts, ka ārzemnieks drīkst iegādāties vienu funkcionāli saistītu apbūvētu nekustamo īpašumu, kura vērtība ir ne mazāka par 250 tūkstošiem eiro. 

Likuma grozījumi stāsies spēkā 1.jūlijā.