Seni rakstu avoti liecina, ka jau 15. gadsimtā starp viduslaiku pili un vēl tagad parkā redzamajiem dīķiem bija izveidojusies amatnieku pilsētiņa. Gadsimtu vēlāk Krimuldas muiža izveidojās par feodālu īpašumu ar patstāvīgu saimniecisku vienību – muižu, kas tika būvēta pils aizsarggrāvja pretējā pusē – agrākās priekšpils vietā. Muižas īpašnieki un saimnieki mainījās līdz pat 1817. gadam, kad muižu vairāksolīšanā iegādājās grāfs, vēlākais firsts, Johans Georgs Līvens.
Parks
Firsts Johans Līvens Krimuldā uzbūvēja dzimtas statusam atbilstošu mājokli un iekopa ap to romantisku ainavu parku.
Saimniecības komplekss
Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem saglabājušamies ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.
Muižas komplekss 20. gs.
Laika posmā no 1920.-1924. gadam Latvijā tika īstenota agrārā reforma, un 1921. gadā valsts pārņēma Krimuldas muižu, kas pēcāk nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā un te izveidoja Latvijā tolaik vienīgo kaulu tuberkulozes ārstniecības iestādi. Šveices mājā tika ierīkots atpūtas nams karavīriem, bet vēlāk ierīkoti dzīvokļi sanatorijas darbiniekiem. Arī pēc otrā pasaules kara Krimuldas muižai tika saglabāta ārstniecības funkcija.
Pašlaik Krimuldas muižā darbojas sertificēta rehabilitācijas iestāde, un tiek piedāvāta iespēja pārnakšņot Krimuldas muižas viesnīcas vai hosteļa tipa apartamentos.
Galvenā ēka – 2 735 kv.m. 3 stāvi, pagrabs, plaša veranda ar skaistu skatu uz gleznaino senleju.
Zemes gabala platība - 53 ha.
Ēku kopējā platība - ap 7000 kv.m.